Par Google grāmatu meklēšanu
• Pārskats
•  Uzskati un viedokļi
• Vispārēja palīdzība

Partneru programma
• Izdevējiem un autoriem
• Pievienojieties tagad
• Partneru programmas palīdzība

Bibliotēkas projekts
• Pārskats
• Bibliotēku partneri
• Palīdzība bibliotekāriem

Par Google grāmatu meklēšanu

Google grāmatu meklēšanas vēsture

Iesākumā bija Google grāmatu meklēšana.

Patiesībā, ne gluži tā. Taču noteikti var apgalvot, ka šis projekts ir tikpat vecs kā pats Google. 1996. gadā Google līdzdibinātāji Sergejs Brins (Sergey Brin) un Larijs Peidžs (Larry Page) bija universitātes datorzinātnes programmas pēdējā kursa studenti, kas ar „Stanford Digital Library Technologies Project” atbalstu strādāja pie pētnieciskā projekta. Viņu mērķis bija ieviest digitālās bibliotēkas, un viņu lieliskā doma bija šāda: nākotnē, kad lielākais vairums grāmatu būs digitālā formātā, cilvēki izmantos “globālā tīmekļa rāpuļprogrammas”, lai grāmatu saturam pievienotu rādītājus un analizētu saistības starp tiem, tādējādi tiek noteikta jebkuras konkrētās grāmatas atbilstība un lietderīgums, izsekojot no citām grāmatām izmantoto citātu skaitam un kvalitātei.

Rāpuļprogrammu, kuras izstrādi viņi pabeidza, sauca BackRub, un tieši šī modernā tradicionālās citātu analīzes pavērsiena rezultātā tika izveidoti Google PageRank algoritmi – galvenā meklēšanas tehnoloģija, kas padara korporāciju Google tādu, kāda tā ir šodien.

Jau tad Larijs un Sergejs paredzēja, ka cilvēki visā pasaulē varēs meklēt visā pasaules grāmatu klāstā, lai atrastu tieši tās, kuras viņiem ir nepieciešamas. Viņi gan nespēja iedomāties, ka kādu dienu uzsāks projektu un tas tiešām notiks. Lūk, īss ieskats dažos no galvenajiem pavērsieniem tiktāl:

[2002]

Neliela Google aktīvistu grupa oficiāli uzsāk slepeno "grāmatu" projektu. Viņi ievada sarunas ar ekspertiem par gaidāmajiem izaicinājumiem, sākot ar kādu vienkāršu, taču būtisku jautājumu: cik laika būtu nepieciešams, lai digitāli ieskenētu visas pasaules grāmatas? Lai cik dīvaini tas neliktos, izrādās, neviens nezināja atbildi. Kā tas parasti raksturīgs Google, Larijs Peidžs izlemj veikt neatkarīgu eksperimentu. Kādu dienu birojā viņš un Marisa Meijere (Marissa Mayer), viena no mūsu pirmajām ražošanas vadītājām, nolemj izmantot metronomu, lai uzturētu nemainīgu ritmu, kamēr paši metodiski pāršķir visas lapas 300 lappušu grāmatai. Lai nonāktu līdz grāmatas beigām, nepieciešamas precīzi 40 minūtes.

Visā pasaulē notiekošo neparasto digitalizācijas procesu iespaidota, – Bibliotēku Kongress American Memory projekts, Gūtenberga projekts , miljonsgrāmatu projekts un Universālā bibliotēka ir daži no tiem – komanda uzsāk portālu apmeklēšanas sēriju, lai uzzinātu, kā tie darbojas.

Šī faktu meklēšanas uzdevuma ietvaros Larijs Peidžs sazinās ar Mičigānas Universitāti, kurā viņš ir mācījies un kura ir arī bibliotēku digitalizācijas aizsācēja, ieskaitot JSTOR un Making of America. Kad viņš uzzina, ka pēc pašreizējā novērtējuma universitātes bibliotēkas septiņu miljonu sējumu skenēšana aizņemtu 1000 gadu, viņš pastāsta universitātes rektorei Marijai Sjū Kolemanei (Mary Sue Coleman) savu viedokli, ka Google to var paveikt sešos gados.

[2003]

Komandas biedrs dodas uz labdarības grāmatu gadatirgu Fīniksā, Arizonā, lai iegādātos grāmatas nebojājošu skenēšanas metožu pārbaudei. Pēc neskaitāmiem eksperimentēšanas posmiem komanda izstrādā skenēšanas metodi, kas ir daudz saudzīgāka nekā pašreizējie plaši izplatītie ātrgaitas tehnoloģiskie procesi. Tas iepriecina komandu, bet vēl vairāk — pašas grāmatas.

Tajā pašā laikā komandas programmēšanas tehniķi gūst panākumus, risinot sarežģītas tehniskās problēmas, ar kurām sastapušies, apstrādājot informāciju no grāmatām, kas satur savādus burtu izmērus, neparastus fontus vai citas neparedzētas īpatnības 430 dažādās valodās.

[2004]

Oksfordas Universitātes Bodleinas (Bodleian ) bibliotēkas, ko 1602. gadā dibinājis sers Tomass Bodlijs (Thomas Bodley), misija vienmēr ir bijusi kalpot ne tikai universitātes kopienai, bet arī visai pasaulei. Komanda apmeklē atjaunoto bibliotēku un ir patīkami pārsteigta par sirsnīgo uzņemšanu.

Grāmatplauktu kārtošanas laikā bibliotekāri atrod gadsimtiem vecas grāmatas ar neatgrieztām lapām, kas gandrīz nemaz nav ņemtas rokā. Pirmo reizi kopš dramaturga Šekspīra laika sapnis par nelielā literatūrzinātnieku loka, kuriem ir piekļuve šīm grāmatām, pakāpenisku paplašināšanu šķiet sasniedzams.

Šī vizīte ir iedvesmojoša, un tai sekojošās sanāksmes un diskusijas noved pie oficiālas sadarbības, lai trīs gadu garumā digitalizētu bibliotēkas nepārspējamo kolekciju, kurā ietilpst vairāk nekā miljons 19. gadsimta publiskā īpašuma grāmatu.

Tikmēr pētnieciskās sarunas ar dažiem pasaules lielākajiem izdevējiem sāk nest augļus. Oktobrī Larijs un Sergejs atklāj "Google Print" Frankfurtes grāmatu tirgū Vācijā. Pirmie izdevēji, kas pievienojas šai programmai: Blackwell, Cambridge University Press, University of Chicago Press, Houghton Mifflin, Hyperion, McGraw-Hill, Oxford University Press, Pearson, Penguin, Perseus, Princeton University Press, Springer, Taylor & Francis, Thomson Delmar un Warner Books.

Decembrī mēs izsludinām "Google Print" Bibliotēku projekta sākumu, kas ir iespējams, pateicoties sadarbībai ar Hārvardu, Mičiganas Universitāti, Ņujorkas publisko bibliotēku, Oksfordu un Stenfordu. Tiek aprēķināts, ka apvienotā kolekcija šajās neparastajās bibliotēkās pārsniedz 15 miljonu sējumu.

[2005]

Gadu pēc „Google Print” debijas komanda atgriežas Frankfurtes grāmatu tirgū, lai darītu zināmu, ka "Google Print" tagad pieņem partnerus astoņās Eiropas valstīs: Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā un Šveicē.

Savas misijas organizēt pasaulē pieejamo informāciju un padarīt to universāli pieejamu un lietderīgu ietvaros mēs ziedojam 3 miljonus dolāru Kongresa bibliotēkai, lai palīdzētu veidot Pasaules digitālo bibliotēku, kas nodrošinās tiešsaistes piekļuvi retu un unikālu eksemplāru kolekcijai no visas pasaules. Mēs arī paplašinām savu skenēšanas izmēģinājuma programmu, iesaistot bibliotēku, kas iekļauj vēsturiskas nozīmes darbu no ASV Kongresa bibliotēkas likumu nodaļas digitalizēšanu.

Google pārdēvē "Google Print" par Google grāmatu meklēšanu, kas precīzāk atspoguļo to, kā cilvēki izmanto šo pakalpojumu. Darba grupa reaģē arī uz strīdiem saistībā ar bibliotēkas projektu, iesaistoties publiskās debatēs par tās pamatprincipiem.

[2006]

Savā aizkustinošajā runā Amerikāņu izdevēju asociācijā (AAP) Mičiganas Universitātes rektore Marija Sjū Kolemane (Mary Sue Coleman) skaidro, kādēļ universitāte ir izvēlējusies sadarboties ar mums šajā bibliotēkas projektā. Viņa uzsver grāmatu digitalizēšanas nozīmīgumu, ņemot vērā tādas dabas katastrofas kā viesuļvētra Katrīna, un piebilst, ka :"mēs vienmēr tam esam ticējuši".

Martā mēs apmeklējam Londonas grāmatu tirgu, kur daži no mūsu izdevēju partneriem dalās savā līdzšinējā pieredzē.

Neilgi pēc tam mēs aicinām savus partnerus pastāstīt mums, vai tie vēlas pārdot lasītājiem pilnīgu piekļuvi grāmatām tiešsaistē — tieši savās pārlūkprogrammās. Tā ir pirmā no daudzajām jaunajām iespējām, ko izstrādājam ciešā sadarbībā ar izdevējiem, lai palīdzētu tiem eksperimentēt ar novatoriskiem veidiem, kā pārdot grāmatas tiešsaistē.

• Vietas šajā grāmatā: "Mashupi" ar kartēm ļauj cilvēkiem pārlūkot grāmatas pēc tekstā minētajām atrašanās vietām (vēlāk mēs laižam klajā eksperimentālu KML slāni, kas paredzēts Google Earth, kurš savukārt dara pretējo — lietotājs izvēlas atrašanās vietu, un mēs kartē atzīmējam grāmatas).
  
• Populāri fragmenti: Mēs izveidojam jaunu veidu, kā virzīties no grāmatas uz grāmatu, izsekojot viena fragmenta izmantošanai vairākās grāmatās.
• Mana bibliotēka: Mēs palīdzam cilvēkiem izmantot Google meklēšanas plašās iespējas lietotāju pašu personīgās grāmatu kolekcijas ietvaros. Lietotāji sāk veidot un lietot savas personīgās bibliotēkas, atsauksmes un vērtējumus kopā ar citiem.
• Jauna mājas lapa (sākotnēji tikai ASV): mēs rādītājā sniedzam vairāk atspēriena punktu grāmatu izpētei.